Izaugsme, Noderīgi Kāpēc Latvijā tā klibo inovācijas? | Monday Avots bigstockphoto.com

Kāpēc Latvijā tā klibo inovācijas?

Viens no redzamākajiem aspektiem, kur Latvija atpaliek ne tikai no kaimiņvalstīm, bet arī globālā mērogā, ir inovācijas.

Pētniecībai un attīstībai mēs tērējam mazāk par procentu no IKP. Monday skaidro, kā izrauties no šīs dīkstāves?

Fakti

Pagājušā nedēļā iznāca Pasaules Ekonomikas Foruma veidotais Pasaules konkurētspējas indekss, viens no atzītākajiem rādītājiem, kas vērtē valsts pozīciju pasaulē. Latvija šogad šajā indeksā pakāpās līdz 52.vietai pasaulē no 148 valstīm, taču gan Lietuva, bet jo īpaši Igaunija, ir mums priekšā. Viens no iemesliem te ir inovācijas. Vēl jo lielākas raizes dara fakts, ka šajā ziņā pēdējo gadu laikā Latvija ir stagnējusi, bet tieši inovācijas arvien biežāk tiek citētas kā izaugsmes un labklājības dzinulis. Latvijas investīcijas pētniecībā un attīstībā 2011.gadā sastādīja vien 0.7% no IKP – tas ir piektais zemākais rādītājs starp ES valstīm, savukārt igauņi šim mērķim tērē teju 2.4%. Kā mums izrauties no šīs dīkstāves?

Kas ir inovācija?

Inovācija pati par sevi ir īpatnējs termins. Inovācija ir kaut kas oriģināls, jauns un svarīgs, kas ielaužas tirgū vai sabiedrībā. Tomēr inovācija nav tikai kaut kā uzlabojums, spēt inovēt nozīmē veikt kaut ko citādāk, piedāvāt jaunu procesu, nevis tikai uzlabot esošo. Kā teicis amerikāņu ekonomists Teodors Levits: “Radošums ir jaunu lietu izdomāšana. Inovācija ir jaunu lietu darīšana”.

Pie Latvijas vadības stūres esošajiem politiķiem un mūsu uzņēmējdarbības flagmaņiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību inovācijām un ar to saistītajai pētniecībai un attīstībai (turpmāk – P&A). Ir jāatrod, kā virzīt izaugsmi, kā spēt eksportēt ne tikai lētākas, bet arī labākas, augstākas kvalitātes preces ar pievienoto vērtību. Ja gribam tuvoties attīstīto valstu līmenim, mēs nevaram būt lētā darbaspēka karaļvalsts un vienkārši saražot preci lētāk nekā konkurenti – mums ir jāatrod sava odziņa. Un inovācijas un ieguldījumi P&A ir tieši tā lielā, sarkanā un saldā odziņa, kas var palīdzēt kāpināt izaugsmi un labklājību nākotnē.

Bez valsts atbalsta nebūtu gigantu

Tātad – kas veicina inovācijas? Kad mēs domājam par inovācijām, pirmais, kas ienāk prātā, parasti saistās ar tirgū vadošajām kompānijām, piemēram, Apple un Google. Tomēr jāņem vērā, ka nereti šo kompāniju inovācijas ir sākušās nevis ar brīnumaino Stīvu Džobsu, bet gan ar valsts finansētiem projektiem. Piemēram, Google slavenie meklēšanas rīka algoritmi sākas ar ASV Nacionālā Zinātnes fonda finansējumu, Apple pirmsākumos finansējumu saņēma no ASV valdības Mazo uzņēmumu investīciju kompānijas. To īpaši uzsver Mariana Mazzucato no Saseksas univeristātes savā nesen iznākušajā grāmatā “The Entrepreneurial State: Debunking Public vs. Private Sector Myths”, viņa apgalvo, ka “visas tehnoloģijas, kas padarīja iPhone tik gudru, ir valsts finansētas… arī internets, bezvadu tīkli, globālās pozicionēšanas sistēmas, mikroelektronika, skārienjutīgie ekrāni utt.” Tādējādi neskaitāmos gadījumos valsts ir pirmais inovāciju virzītājs.

Inovācijām draudzīga vide

Svarīgi izveidot inovāciju ekosistēmu, proti, tādu vidi, kur inovācijām ir vieglāk attīstīties. Viens no svarīgākajiem aspektiem šajā ziņā ir augstas kvalitātes izglītības sistēma un izglītots darbaspēks, lai spētu radošo ideju tehnoloģiski īstenot. Ir svarīgi izveidot veiksmīgu saikni un sadarbību starp zinātnes institūtiem, universitātēm un uzņēmumiem. Par piemēru šeit var ņemt Somiju, vienu no inovatīvākajām valstīm pasaulē. Ik rudeni Aalto universitātē netālu no Helsinkiem ierodas ap 20 uzņēmēju, kas sadarbībā ar studentiem mēģina atrast inovatīvu risinājumu savai problēmai, radot win-win situāciju – uzņēmēji gūst svaigas idejas, bet studenti reālu pieredzi jaunu produktu/procesu izveidē. Pieprasījums piedalīties šajā ideju apmaiņā no uzņēmēju puses ir milzīgs, neskatoties uz EUR 15 000 lielo dalības maksu. Tāpat jābūt nodrošinātai ideju likumiskajai aizsardzībai, proti, patenti, arī nodokļu atlaides investīcijām P&A mudina uzņēmumus ieguldīt inovācijās. Inovāciju kultūru var veicināt arī ārvalstu kompānijas, kas valstī ienes līdz šim neapgūtas metodes.

Klibo saikne starp uzņēmējiem un zinātni

Latvijā ir aizmetņi, lai veidotu inovāciju ekosistēmu. Pirmā acīmredzamā problēma ir klibā saikne starp uzņēmumiem, universitātēm un zinātnes institūtiem. Lai gan mūsu investīcijas P&A jau tā nav diži ievērojamas (augstākminētie 0.7% no IKP), arī to sadalījums starp nozarēm rada bažas, proti, uzņēmumi ir ļoti kūtri investēt pētniecībā un attīstībā, to ieguldījumi te sastāda vien 25% no visām P&A investīcijām Latvijā, pārējo veido valsts un izglītības iestāžu investīcijas. Citās valstīs kompānijas ir daudz aktīvākas, piemēram, Somijas uzņēmumu investīcijas sastāda 67% un Igaunijas 53% no to P&A ieguldījumiem. Kā plašāk pazīstams piemērs par sadarbības tiltu starp uzņēmumiem un universitātēm kalpo Silīcija ieleja ASV, kur inovācijas kūsā vien.

Jācer, ka pamazām no ES fondiem finansētie klāsteri, kas tieši virzās uz šo sadarbības formu, veiksmīgi darbosies arī Latvijā. Lai gan inovācijas nav panaceja, Latvijai būtu muļķīgi palaist šo iespēju garām. Vēl ir laiks, lai ielektu šajā vilcienā.

One Komentārs

  1. Cityfinances
    05/03/2017 17:18 | Saite

    Finansējuma piesaiste ar Cityfinances. Piesakies finansējumam vai aizdevumam! https://www.cityfinances.lv

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!