Kafijas pauze Kam pietrūkst neveiksme | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Kam pietrūkst neveiksmes

 

Kāds ārsts bija kļuvis par valsts izcilāko ķirurgu, tad viņš kļuva par Nacionālās ķirurgu asociācijas prezidentu. Šim notikumam un viņam par godu tika rīkotas svinības. Uz svinēšanu ieradās arī viņa sens draugs, taču viņš ievēroja, ka draugs ir bezgala skumjš. Viņš uzrunāja draugu:

– Tu esi tik daudz sasniedzis! Daudzi par to sapņo un tikpat daudzi pat neuzdrošinās sapņot, jo uzskata, ka tas nav iespējams. Kāpēc tu tomēr esi tik skumjš?

– Mans senais draugs, lieta tāda, ka esmu visu šo sasniedzis, nemaz to nekārojot un pat to negribot – ķirurgs atbildēja – Es nekad negribēju būt ķirurgs, un tagad ir vismazākā iespēja no tā visa izstāties. Ja ceļā uz šo it kā virsotni es būtu cietis kaut vienu neveiksmi, varbūt tad man būtu iespēja darīt ko tādu, ko es patiešām mīlu. Bet tādas nebija, viena maza veiksme pēc otras un lūk, tagad esmu pieķēdēts pie šiem pienākumiem un amata, kuru ne vēlējos, ne kurš man patīk.

– Nevar būt, tu te tagad jokojies! – draugs bija neizpratnē – katra ķirurga sapnis ir kļūt ķirurgu asociācijas prezidentu! Tava sieva ir laimīga, bērni ir laimīgi, ikviens izrāda tev vislielāko cieņu, tev viss ir!

– Bet es neesmu laimīgs un es necienu sevi – tas ir vissliktākais, kas ar mums var notikt! Es gribēju būt mūziķis, bet mani vecāki bija pret to, un es viņus klausīju. Es biju vājš. Es kļuvu par izcilu ķirurgu, bet esmu viduvējība jomā, par kuru sapņoju jaunībā un sapņoju joprojām. Lūk –kāpēc esmu skumjš, jo joprojām esmu vājš! Es nespēju atteikt un atteikties.

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!