GPS, Iedvesmai | Monday , www.bigstockphoto.com

Kad mēs pazaudējām sievišķību?

Nereti tiekam sauktas par pasaulē skaistākajām sievietēm, esam koptas, ar labu gaumi, protam būt seksīgas… Tomēr ik pa laikam kāds norāda, ka mūsu sievišķība ir pazaudējusies. Ka esam kļuvušas par daudz stipras un varošas. Un, kad jūtamies nelaimīgas, mums ienāk prātā – varbūt tāpēc, ka neesam gana sievišķīgas? Monday kopā ar psihoterapeiti Solvitu Vekteri mēģina noskaidrot, kad mēs pazaudējām sievišķību, kur tā slēpjas un kā to izlolot gan mums pašām, gan mūsu meitām.

 solvita vektere

Sievietēm, kurām šodien ir ap trīsdesmit, identitātei izšķirošie bija deviņdesmitie gadi. Šajā laikā Latvijā notika lielo vērtību pārvērtēšana, kas iezīmēja trīs lielas tendences – par vērtību kļuva veiksmīgums, atbīdot ģimeni un attiecības tālāk; sieviete kļuva kas vairāk par sievu un māti; un paātrinātā režīmā tika apgūta dzimumu līdztiesība. Tāda ir situācija, kurā augusi šodienas trīsdesmitgadniece. Paskatīsimies, kādas pēdas tas ir atstājis.

Sievišķība un mamma

Deviņdesmitie bija laiks, kad postpadomju telpa atvērās pasaulei. Šajā desmitgadē augušie bērni redzēja vecākus, kas steidza apgūt beidzot pieejamo visu iespējamo materiālo labumu pasauli – kvalitatīvas drēbes, labu pārtiku, ceļojumus, higiēnas un kosmētikas preces, kļuva iespējams pirkt mājas, mašīnas, visu iespējamo sadzīves tehniku. Ātrums un laika trūkums bija nežēlīgs, un pieaugušie bija kā badā. Meitas (un arī dēli – jo stāsts nav tikai par sievietēm) paņēma divus vēstījumus. Pirmais – tev ir jācīnās, tev ir jāsasniedz, tu to vari! Otrais – galvenais vairs nav apprecēties un laist pasaulē bērnus. Beidzot kļuvusi brīvi pieejama kontracepcija, radies tik daudz interesantu darbavietu, jaunu amatu, iespēju… Ekonomiskā patstāvība un veiksmīgums aizbīdīja attiecības un ģimeni uz trešo, ceturto vietu prioritāšu sarakstos. Mammas mudināja meitas uz sasniegumiem mācībās, jo ar to, ka tu esi jauka meitenīte, vairs nepietika – tas savā ziņā nozīmēja, ka tev draud iespēja nonākt vecajā shēmā: būt dzemdētājai, seksa objektam un mājas apkalpotājai. Kāda tur sievišķība, sievietei jābūt vienlīdz veiksmīgai kā vīrietis!

Ko darīt: Mēs nevilšus – un visbiežāk pat negribot – realizējam savu vecāku scenārijus. Pirmais un galvenais, kas mums jāizdara līdz 30 gadiem – jāatbrīvojas no mūsu nabassaites ar mammu, ir jātiek skaidrībā – kas ir patiesi mans. Un juridiska dzimumu līdztiesība absolūti nenozīmē nonivelēt dzimumu atšķirības, jo tādas psiholoģijā tik tiešām pastāv! Piemēram, kāpēc 30 gadu krīze sievietes dzīvē ir lielāka krīze nekā četrdesmitgadnieces krīze, un dažkārt pat lielāka, nekā vīrietim 40 gadu krīze! Sievietes jaunībā uzstāda sev tādus pat mērķus kā vīrieši. Un viņas var tos sasniegt – iespējams, viņām mazliet vairāk ir sevi jāpierāda, bet viņas var. Mēs domājām – o, mēs visu paspēsim, arī bērnus un attiecības, bet tieši to atstājam novārtā. Sievietes 30 gadu krīze ir konflikts starp mūsu sociālo “es” un mūsu reproduktīvo “es”. Un mēs sākam uzdot lielos jautājumus, ko vīrieši sāk uzdot savā 40nieku krīzē. Un tieši tāpēc mēs esam citādas kā vīrieši.

Sievišķība un tētis

Sieviešu saucienu pēc īstajiem vīriešiem, alkas pēc drošības var skaidrot ar to, ka meitas pa īstam nav pieredzējušas ģimenē tēvu. Situācijas ģimenēs var būt dažādas – vai nu tēvam bijuši sānsoļi, un māte ir cietusi, vai arī tēvs nav īsti piedalījies ģimenes dzīvē, jo viņa īstā dzīve ir bijusi kaut kur ārpusē (darbā, biznesā, hobijos), vai arī tēva vispār nav bijis. Jau būdamas pieaugušas, šīs sievietes meklēs tēti. Un atrodot kādu, kas būs gatavs būt tētis, turpinās būt mazas meitenes. Dažādās aptaujās, intervijās, stāstos sievietes uz jautājumu par to, ko vēlas saņemt attiecībās, atbild – drošību un rūpes. Tas ir bērnišķīgums un infantilisms – nu, parūpējies mani, nu palutini mani… Īstenībā viņas meklē apgādnieku. Un, kad izrādās, ka vīrieši tādi nav, tad viņas dusmīgi sauc viņus par vājiem, par lupatām, apgalvo, ka Latvijā nav īstu vīriešu. Taču patiesībā līdz īstām attiecībām starp sievieti un vīrieti, līdz partnerattiecībām viņām vēl “tūkstošgadu” ceļš ejams. Sievietes jauc divas lietas jūtas un drošību. Ir pilnīgi normāli partnerattiecībās ilgoties pēc mīlestības un draudzības, bet drošība ir kaut kas tāds, par ko katram pašam ir jāparūpējas. Jo atdot savu drošību otra rokā nozīmē nonākt atkarīgās attiecības, kurās galvenais ir, lai otrs par visu samaksā, nevis tas, vai esmu laimīga. Un tas ir infantili.

Ko darīt: Ja attiecības ar tēti ir bijušas vēsas vai to vispār nav bijis, sievišķībai vairāk ir vajadzīgs vīrieša atbalsts. Vīrietis, kurš nāks, atsaldēs un caursitīs to emocionālā ledus kārtiņu, bet sievietei te vajag ļauties, nevis kalkulēt. Vienlaikus jāsaprot, ka vīrietis nav nekāda laimes atslēdziņa. Un te ir tas paradokss – stiprās sievietes šodien sevi nosauc par tankiem, pārmet pašas sev neatkarību, bet tajā pat laikā ilgojas pēc atkarības. Un tas ir viņu lielākais iekšējais konflikts, ar ko viņas netiek galā. Jo šīm sievietēm nav vīzijas par citādām attiecībām, kā tikai tādām, kurās viens ir uzbrucējs un otrs – upuris. Traucē melnbalti, stīvi priekšstati un sastingušas bailes – būt vai nu verdzenei vai kundzenei. Bet noņemot bruņas, viņas nonāk otrā grāvī – kļūst par mazām meitenēm, kurām gribas atdodies glābējam. Pieaugšana ir visa mūža process, un ar gadiem nāk izpratne, ka attiecībās varam sadarboties, ka nav tādu mūžam nemainīgu pozīciju, ka mēs arī attiecībās plūstam, aizplūstam un saplūstam, un nav vienas pareizās atbildes par to, kā būs rīt. Viss ir jutīgs, mainīgs un pretrunas ietverošs.

 

Sievišķība un drošība

Man nesen kāda kliente teica: “Es skatos uz tevi un priecājos – tev ir kleitiņa un kurpītes, ak Dievs, tu vari to atļauties”. Atļauties – tas ir atslēgas vārds! Viņa, perfekta, eleganta biznesa lēdija, kas ievēro minimālismu visā tēlā, pat aseksuāla, tikai lai neizaicinātu seksismu, lai neradītu sev papildus problēmas – jo viņai jau tāpat jātiek ar daudz ko galā. Kleitiņas, kurpītes ir tāds oldschool trends, ar unisex modi visā pasaulē sievišķība ir notušēta. Viena ziņa, ko mēs ar to varam nolasīt – nav ko savu seksualitāti uzsvērt, galvenais, lai tu esi iederīgs un atbilstošs pareizam dzīves scenārijam, maksā nodokļus un esi sociāli adekvāts. Otra ziņa – unisex savā ziņā ir protests, jo ja es būšu tāda – sievišķīga, vāja, tad varu tikt pakļauta seksismam, pat vardarbībai. Un tad tu pati, sieviete, būsi vainīga, jo ar savu sievišķību būsi izaicinājusi vīrieša uzmanību, tev kniebs dibenā, un ja, nedod, Dievs, tevi izvaros, tad pati vien būsi provocējusi… Diemžēl Latvijā ir bēdīga statistika par sievietēm, kas cietušas no vardarbības, tāpēc gluži bez pamata visi šie pieņēmumi nav. Atļauties būt sievišķīgai un valdzinošai ir greznība, jo tā ir papildus slodze – tev sevi jāaizstāv, it kā jātaisnojas, ka tu neesi sevi izlikusi apskatīšanai un pārdošanai, bet tādā veidā harmoniski paud savu sievišķību.

Ko darīt: Un no tā ir cēlies vēl viens stereotips – ja sieviete izskatās kādā noteiktā veidā, tad vīrietim bail viņai pat tuvoties. Tas ir aplams domu gājiens. Tas drīzāk ir jautājums par cilvēcisko siltumu vai vēsumu, bet nevis par sasniegumiem vai naudas kontu. Tu vari būt auksta sterva jebkādā sociālājā stāvoklī. Siltums ir pats būtiskākais, mēs meklējam cilvēkā, kurš ļaus mums justies atbrīvotam un ļauties intimitātei. Jā, lai sievišķība uzplauktu, jābūt drošai videi. Es teiktu, ka vajag gan vīrieti, gan personības briedumu. Vīrieti, kas novērtē patiesumu un īstumu. Un sievieti, kas jūtas droša par sevi un spēj par sevi parūpēties

15 Komentāri

  1. ak jaa
    26/12/2014 00:07 | Saite

    raksts SO-SO. parak daudz teorijas ne par ko. tiesaam TRUKST normaalu ierosinaajumu,ja jau taa psihologe ir TIESAAM PROFESIONAALA tante.

  2. meitene
    26/11/2014 12:38 | Saite

    raksta beigās minēta drošība kā nepieciešamība, lai sievišķība atplaukst. tas nonāk pretrunās ar iepriekš minēto, ko drošība nav tas, ko paģērēt no vīrieša. manuprāt, žurnāliste ir halturējusi šo rakstu – vai arī par jaunu, lai pati saprastu par ko raksta. Citādi noskaidrotu, kā šīs 2 drošības atšķiras.. vai ko domājusi psiholoģe.
    ambīcijas pietiek raksta sākumā, bet turpinājums un beigas – nekā nav.
    drošība ar’- lai nodrošinātu sevi – sieviete var pelnīt (savām vajadzībām). Bet kad sākas jautājums par Ģimeni? te būtu jānošķir robeža – no kura tad ir atkarīgs, lai sieviete ar bērnu atrastos drošā vidē?

    • Ieva
      28/11/2014 09:55 | Saite

      Konteksts drošībai raksta beigās tomēr ir cits. Un, manuprāt, rakstā ielikts vispārējais, par ko varam aizdomāries un katra izdarīt atšķirīgus secinājumus. Paldies, autorei!

  3. Ieva
    26/11/2014 10:54 | Saite

    Raksts ir ļoti labs. Es biju domājusi, ka tikai ezotēriķi šo novēro. Liels paldies,

  4. Vārds
    26/11/2014 08:19 | Saite

    …..ka nav tādu mūžam nemainīgu pozīciju, ka mēs arī attiecībās plūstam, aizplūstam un saplūstam, un nav vienas pareizās atbildes par to, kā būs rīt. Viss ir jutīgs, mainīgs un pretrunas ietverošs.

  5. Lee
    25/11/2014 22:20 | Saite

    Neuzskatu, ka bērnu esība vai neesība tagad un nākotnē ietekmē manu sievišķību.
    Par pārējo tiesa. Katrai, protams, tas jāpielāgo savai situācijai.
    Mans vīrietis mīl bērnu manī, kas smieklīgi lēkā pie trakas mūzikas, murrā, ieritinās klēpī izdodot dīvainas skaņas. Viņš mīl verdzeni, kas mīlējas, kad viņš to vēlas, pabaro un aprūpē viņu. Viņš mīl karalieni, jo mīl aprūpēt mani un vēlas piedalīties mājas solī, justies kā saimnieks Viņš mīl valšķīgo skuķi, kas uzpošās, paķircina, savaldzina viņu un aiziet savās darīšanās, un viņš jūtas kā nepieredzējis puika flirtā. Viņš mīl fūriju, kas atnāk un ārdās, jo tad viņš var mani nomierināt un likt man smaidīt, un justies kā pasaules valdnieks, jo spēj savaldīt vētru.
    Varētu vēl turpināt, svarīgi pašai apzināties, ka neesi ideāla, ka ir kur augt un censties, bet tomēr skaista, ka ziedi kā roze. Kompromisām jākļūst par ikdienu. Jābūt kopā vienlīdzīgiem. Ne tikai es varu atnākt mājās pārgurusi un apbižota, vēloties tikt samīļota un mierināta. Arī viņš var, tas intimitāti tikai padziļina. Un mana sievišķība plaukst aprūpējot, pieņemot, tiekot aprūpētai un pieņemtai.

  6. E.
    25/11/2014 13:30 | Saite

    Va ne?! – un man šķiet, ka manī iekšēji cīnās visas trīs – mazā meitene, karaliene un verdzene. Visas trīs vienlaicīgi dod vaļā un taisa tik traci, kad vien ienāk prātā. Kad uznāk iedvesma, esmu verdzene un taisu ēst, mazgāju traukus, tīru grīdas un parūpējos par to, lai visi smuki. Kad man apnīk būt verdzenei, tad manī piedzimst karaliene, kura no visiem paģēr, lai viss tiktu izdarīts bez manas klātbūtnes un katram pašam jāzina, ka mājās jābūt kārtībai. Bet kad man kaut kur ārpasaulē kaut kas neizdodas, tad es pārvēršos par mazu meiteni, guļu raudu, prasu lai mani žēlo un papaijā un pasaka labu vārdu un neko nepārmet… Jo es vēl tikai meitene esmu, kas izskatās liela…

    Es domāju, tā ir ar lielāko daļu sieviešu. Sieviete nav monotoni vienāda, arī vīrietis dažādos brīžos uzvedas dažādi. Viss atkarīgs no tā, kurš kurā ko prot izcelt un kādas īpašības pamudina un kurām pats galvenokārt neļauj gūt virsroku.

    Ir daudz rakstu kā šis, kas tikai mūs norāj, pasaka, kā mums nav paveicies, jo esam izaugušas ne tādā laikmetā un ne to savā bērnībā, jaunietes gados redzējušas un nav mums tās “pareizās vērtības”, nav mums ”briedums”… A kas pateiks, kam mums jābūt? Neviens!!! Jo katrs gadījums ir individuāls. Un viss atkarīgs no tā, cik tālu sevis meklējumos esam gatavas iet… 🙂

    Veiksmīgu dienu.

  7. Vārds
    25/11/2014 11:36 | Saite

    Dīvains raksts

  8. Elīna
    25/11/2014 10:53 | Saite

    Tā kā raksts beidzas bez punkta, tad tieši tāda arī sajūta.
    Minēts, ka sievietes ap trīsdesmit nav spējīgas veidot attiecības bez būšanas par karalieni vai verdzeni, bet kas tad ir tās citas attiecības nav izskaidrots. Tāpat par “personības briedumu”. Lai Tev būtu tādas pilnveidīgas attiecības, jābūt personības briedumam. Ko tieši tas ietver? Būt elastīgai? Atļauties uzvilkt kleitu un krāsoties? Uzņemties slogu vai neuzņemties slogu? Pašai izdarīt izvēli? Bet ko tad, ja izvēli izdara 90tajos sačakarētā personība? – Briedums vai bērnišķība? Un ko tad, ja nometot bruņas ir tā bērnišķība? Kur un kā lai pieaugam, ja izrādās, ka ir tā, kā rakstā minēts- tēva tēli vāji un no vīrieša prasīt nav pareizi. Sevi audzināt? Bet tad taču kļūstam par tankiem un atkal slikti.
    Piekrītu par temata aktualitāti. Bet prasītos vairāk padoma, kā attīstīties, ne tik daudz filozofijas par to, kāpēc tik baismīga ir 30gadnieču krīze.

    • Antra
      26/11/2014 08:37 | Saite

      Elīna, vai Tu maz pati izlasīji, ko esi uzrakstījusi ?
      Raksta autore nav bērnudārza audzinātāja, kura dos padomus kā attīstīties. Mērķis ir veicināt domāt, analizēt, vērot sevi , cilvēkus apkārt un izdarīt secinājumus. Tas ir tikai un vienīgi katra paša ziņā – uzņemties atbildību par savu dzīvi.

      • Elīna
        26/11/2014 12:16 | Saite

        Pa skaisto! Pakratām ar pirkstu tiem, kas uzdod jautājumus, jo neiekļaujos pulciņā. 🙂 Rackets sadaļas apzīmētas ar frāzi “Ko darīt”, tur arī apjukums. Nosaukums pretendē, bet saturs neatbilst. Manā skatījumā novērot- redzēt, dzirdēt un just, katrs pats var. Vairāk interesē pieredzējušāku šīs pasaules iedzīvotāju secinājumi.

  9. Skaida
    25/11/2014 10:38 | Saite

    Liels paldies par rakstu! Vislabāk patika, ka atbildi raksta kontekstā, ir jāizlasa katram pašam, pašai, jo nav divu vienādu situāciju, divu vienādu cilvēku un divu vienādu emociju!

  10. Sveikas!
    25/11/2014 09:15 | Saite

    Es atbildi tā arī neizlasīju. Pēdējais teikums atkal atkārto vēlamo: sievietei jābūt drošai par sevi un jspēj par sevi arī parūpēties. Piekrītu. Bet, ja sievietei jāspēj parūpeties ne tikai par sevi, bet vēl par bērniem, jo statistiski nešķirtas laulības ir ap 20%, tad jāatgriežas atkal pie sarunas par drošības sajūtu un infantilismu…

  11. Agnese
    25/11/2014 08:53 | Saite

    SUPERĪGS RAKSTS!

  12. Vārds
    25/11/2014 07:14 | Saite

    Paldies par šo rakstu!

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!