Izaugsme, Start-up Kā kļūt par frīlanceru | Monday, www.bigstockphoto.com

Kā kļūt par frīlanseru?

Nesen satiku paziņu, kura, atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, atzinās, ka arvien biežāk iedomājas par profesionālo neatkarību, par savu biznesu. Viņas vīzijā tas izskatījās tā – garas kafijas pauzes, rīta darbi pie datora naktskreklā, nesteidzīga sapošanās uz tikšanām, kas norunātas ne ātrāk kā vienos pusdienlaikā. Jā, tā noteikti būs! Pēc pieciem gadiem smaga darba! Kā iegūt profesionālo brīvību? Būt par frīlanseru ir labs sākums. Bez ilūzijām un skaistiem solījumiem par to, kā būt par frīlanceri, Monday saruna ar Anitu Gaili, organizāciju pārmaiņu arhitekti ar frīlansera pieredzi.

 

Monday: Vai būt par frīlanseri ir cilvēka iekšējā būtība?

Anita: Būt par frīlanseri, pirmkārt, ir viens no profesionālās darbības veidiem – līdzīgi kā būt darbiniekam vai uzņēmējam. Protams, kā jebkurš darbības veids, tas ir vairāk piemērots vienam personības tipam kā citam. Frīlanseris ir frīlanseris, jo viņš grib būt brīvs. Tiklīdz tu viņu sāc ierobežot ar biedrībām, struktūrām, nolikumiem, termiņiem, pazūd viss šarms. Pēc būtības frīlanserim vairāk patīk process, nekā rezultāts. Būt par frīlanseru – tas vismaz pagaidām tomēr ir pagaidu risinājums savas profesionālās izaugsmes ceļā. Labi atceros kādu pētījumu par frīlanseriem, kurā bija teikts – ir cilvēki, kurus motivē brīvība, un ir cilvēki, kurus motivē struktūra. Ja tevi motivē struktūra, tu aiziesi atpakaļ tur, kur tā ir, ja tevi motivē neatkarība, visticamāk, tu izveidosi savu uzņēmumu.

 

M: Ar ko ir jāsāk? Jānovērtē savas kompetences, savas stiprās puse, vai tomēr labāk izvēlēties to, kas sagādā prieku?

Anita: Par frīlanseru var kļūt gan apzināti, izvēloties šo karjeras ceļu, gan pret pašas gribu – pēkšņi paliekot bez ierastā ienākumu avota. Lai pieņemtu kvalitatīvu lēmumu, ko turpmāk darīt, vispirms ir jārada alternatīvas. Kamēr domāsi, ka būt par ierindas grāmatvedi ir tava vienīga iespēja, citas iespējas tā arī neradīsies. Paņem vienu dienu brīvu un uzraksti 100 lietas, ko tu varētu darīt. Bet tas darbojas pa īstam tikai tad, ja visas 100 iespējas arī saraksti vienā dienā, nevis ievelc šo pasākumu vairāku mēnešu garumā.

 

M: Tā tomēr ir liela izvēle – 100 veidi! Nu labi, esmu to paveikusi, ko tālāk?

Anita: Nākamais solis – pēc iespējas vairāk cilvēkiem vajag ļaut šīs 100 idejas izvērtēt un apspriest. Kaut tramvajā ar tantiņu parunājoties – kā izklausās šitā vai tā ideja. Pārsvarā gadījumu izkristalizējas tas, kas patiešām uzrunā. Vissvarīgākais – ir to gribēšanas fāzi reāli pārvērst darīšanas fāzē. Tas ir stāsts par elementāro analīzi, tikai nu jau attiecībā uz sevi un ļoti praktiski – ko es protu darīt? Braukt ar vējdēli, šūt, tamborēt, cept pīrādziņus, sastādīt bilanci? Saliekot to visu kopā, rodas apziņa par to, ko es reāli varētu un gribētu darīt, un kas būtu interesanti arī citiem. Tad to vajadzētu formulēt un uzrakstīt vienā teikumā. Nākamais solis ir sastādīt plānu, kā uz to iet. Jo iespējams, ka vēlmes ir ambiciozas un tā zvaigzne – savs bizness – var izrādīties pietiekami tāla, tāpēc ir vērts šo ceļu sadalīt mazākos, pārredzamos posmos. Iespējams – vēl kādu laiku jāstrādā algots darbs, lai uzkrātu finansu drošības spilvenu, papildinātu zināšanas vai kontaktus. Idejai par freelance kādā jomā, piemēram, kā fotogrāfam, maketētājam, grāmatvedim vai biznesa konsultantam jāpieslēdz mārketings. Jāsaprot, kāda es gribi būt, kādi būs mani klienti, cik daudz vai maz esmu gatava strādāt, kā tas viss izskatās kopā, ko tas dod man un citiem. Vajag noformulēt produktu vai pakalpojumu, ko grasies pārdot. Sākas darīšanas posms – sūtīt CV, zvanīt potenciālajiem klientiem, rakstīt piedāvājumus, gatavot mājaslapu, rakstīt blogu utt.

M: Tu pieminēji vēl vienu darbu – uzrakstīt personālos kontaktus. Kā to labāk paveikt?

Anita: Principā, ja cilvēks ir feisbukā vai Linkedln, viņam jau ir gatavs saraksts un vairs nevajag ļoti piepūlēties. Tu nekad nevari būt pārliecināts, kurš atsauksies. Pirmais stabilais klients pie mums atnāca tad, kad sadarbojāmies projektā, kurā bijām iesaistīti no dažādām pusēm. Tas uzņēmums neatnāca uz apmācībām, uz kurām pirms tam biju aicinājusi. Tagad es viņus jau otro gadu trenēju. Un mana mācība – jo patiesāks tu esi un dari darbu autentiskāk, ir lielāka varbūtība, ka cilvēki tevi atcerēsies. Tikko sākas lomu spēles vai izlikšanās, tad viss sāk jukt un brukt.

M: Pieņemsim, es gribu iet freelance, jo man nav citas izvēles – esmu zaudējusi darbu un nav laika to realizēt pamazām. Ar ko man jārēķinās?

Anita: Vispirms ir jāatrod savs „melnais punkts”. Jānoiet līdz saviem pagrabiem, lai saprastu, ka tālāk vairs nav kur, jo kamēr es dzīvoju ilūzijā, ka, piemēram, mana bijusī skola vai labi paziņas mani iekārtos darbā, vai hedhanteri atradīs darbu, vai darbs pats uzkritīs virsū, ejot pa ielu, tikmēr nekas nenotiek. Cilvēkam pašam ir jākustas, pie tam diezgan pamatīgi un mērķtiecīgi. Lieta, ko noteikti iesaku darīt – atrast sabiedrotos, meklēt līdzīgus cilvēkus, arī koučus, draugus, ģimenes locekļus. Sliktākais, ko var izdarīt šādā situācijā – noslēgties. Ir teiciens, ka dalīta bēda ir pusbēda. Arī latviešu tautasdziesmās ir teikts – „liku bēdu zem akmeņa”, neviens neliek bēdu turēt sevī, un visvairāk var palīdzēt citi cilvēki. Ja negribas palīdzību meklēt draugu un paziņu lokā, ir piejami kouči un terapeiti, tas nav arī tik dārgi, lai nevarētu atļauties šāda veida konsultācijas.

Gaidi turpinājumu!

Anita Gaile, fot - Agnese Aljena

Anita Gaile, fot – Agnese Aljena

2 Komentāri

  1. Happy
    21/09/2014 19:52 | Saite

    es esmu friilansene !!! vienmeer taada esmu bijusi un tgd ESMU pa visiem 100%. kolosaali !!! visiem to noveelu. protams. kuri ir uz to speejiigi. 🙂

  2. Anda
    31/08/2014 07:57 | Saite

    Vairāk redakcijai kā raksta autorei: ik pa laikam ieskatos portālā, bet labi iecerēto satura kvalitāti bojā paviršības un drukas kļūdas. Sākot ar sarkano logu “LASĪT VARĀK” – kas tad tas?!?
    Konkrēti šajā rakstā – frīlanseris vai frīlanceris? Vai varbūt labāk latviskot?
    Un izlikšanās vietā “izlekšanās”. Vairāk nemeklēju.
    Ja portāls ir ar ambīciju uzrunāt sievietes biznesā, tad šīs sīkās lietas ļoti krīt acīs.

2 Trackbacks

  • […] Anita Gaile, pārmaiņu koučs – Vispirms ir jāatrod savs „melnais punkts”. Jānoiet līdz saviem pagrabiem, lai saprastu, ka tālāk vairs nav kur, jo kamēr es dzīvoju ilūzijā, ka, piemēram, mana bijusī skola vai labi paziņas mani iekārtos darbā, vai hedhanteri atradīs darbu, vai darbs pats uzkritīs virsū, ejot pa ielu, tikmēr nekas nenotiek. Cilvēkam pašam ir jākustas, pie tam diezgan pamatīgi un mērķtiecīgi. Lieta, ko noteikti iesaku darīt – atrast sabiedrotos, meklēt līdzīgus cilvēkus, arī koučus, draugus, ģimenes locekļus. Sliktākais, ko var izdarīt šādā situācijā – noslēgties. […]

  • […] Kā kļūt par frīlanseru? […]

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!