Izaugsme, Vadīt Developing Workforce or Develop Talent in a Company 3D Illustration Render | Monday www.bigstockphoto.com

Kā 2017. gads ir izmainījis darba vidi?

Vai arī tu pamanīji, ka 2017. gadā kā darbinieki esam kļuvuši drosmīgāki, prasīgāki un mērķtiecīgāki? Vai arī tu sajuti, ka darba devējs šogad tevī vairāk ir ieklausījies, vai devis tev lielāku brīvību darbā? Tie ir tikai daži trendi vai drīzāk nospiedumi, ko varēsim ierakstīt 2017. gada pārskatā par darbiniekiem un darba vidi Latvijā. Vairāk par šiem trendiem uzzini Monday apkopojumā no sarunas ar personālvadības platfformas SmartHR/Latvia un uzņēmuma “Benefits Latvija” vadītāju Juri Zalānu.

Juris Zalāns Benefits

Darbinieki ir kļuvuši prasīgāki

Un tās ne tik daudz ir algas pieauguma ekspektācijas (protams, arī tās, bet tās jau ir katru gadu), cik šogad gaidas ir attiecībā pret darba kultūru un darba devēja attieksmi, pret telpām, pret ērtumu darba vietā. Darbinieki, it sevišķi jaunie cilvēki, kļuvuši prasīgāki tieši pret vizuālam lietām. Visi grib strādāt vizuāli skaistās un modernās darba vietās. Uzņēmumi, kas ir izveidojuši skaistus birojus, lepojas ar to un ar tiem reklamē sevi sociālajos tīklos. Cilvēkiem tās bildes patīk, un viņi padod tās tālāk. Varbūt tie ir tikai 100 uzņēmumi, bet ir sajūta, ka tā ir daudziem, ka tā ir norma, tā ir jābūt…. Un darbinieki to gaida no darba devēja.

Taču – kurš tad nezina – sociālajos tīklos ir tikai labais, nav kontrasta, nav tās īstās realitātes. Tā rodas arī tās lielās ekspektācijas – viņš redz, cik vienā uzņēmumā krēsls maksā, un viņš labāk grib strādāt pie tā uzņēmuma, kur krēsls maksā vairāk. Darbinieki ne vien sagaida vairāk labumus no nākamā darba devēja, bet arī prasa no esošajiem – “redz, tajā birojā darbinieki uz nedēļas nogali var dabūt mašīnu īrē par labu cenu, kāpēc mēs to nevaram…?”. Šis trends ir saistīts ar vēl vienu nozīmīgu aktualitāti, kas nostiprinās.

 

Ideālo darba vietu meklējot

Jaunā darbinieku paaudze ir it kā nepārtrauktos ideālās darba vietas meklējumos. Viņi cer, gaida un mēģina. Un tieši tāpēc viņi bieži var mainīt darba vietas. Jaunais darbinieks var uzsākt darbu jaunā vietā un jau nākamajā dienā meklēt citu vietu, jo kaut kas jau te neapmierina. Taču pirms pieteikties darbā viņš izvērtē darba devēju un uzņēmumu, kurā viņš varētu strādāt. Viņš ne vien apskatās, kāda izskatās potenciālā darba devēja mājas lapa, birojs un cilvēki, bet arī aktīvi meklē apstiprinājumu, tieši jautājot esošajiem darbiniekiem, vai šajā uzņēmumā ir interesanta ikdiena, kā tiek svinēti svētki, vai darbinieki tiek cienīti, un pat – vai uzņēmums ir sportisks, veselīgs vai personīgi izglītojošs. Vairāk viņi gaida to īsto piedāvājumu, nevis aktīvi piesakās. Drīzāk viņi meklē tās vietas, kur lietas notiek, iet uz pasākumiem, kur var satikt interesantus cilvēkus, kur idejas mutuļo, un tas rada sajūtas, ka viss ir iespējams. 

Ir drosme mēģināt…

Vēl viena lieta, kas manuprāt, tuvākajā nākotnē nozīmīgi ietekmēs darba tirgu un vidi, ir pārmaiņas darba ņēmēju mindsetā (uztverē). Cilvēki ir kļuvuši drosmīgāki, nebaidās riskēt. Protams, tas atkarīgs no reģiona, taču Rīgā un Pierīgā drošības aspekts ir kļuvis mazāk svarīgs. Jaunie cilvēki vairs negrib būt pilnas slodzes algoti darbinieki, viņi paši grib noteikt, kad, ar ko strādāt un galvenais – ko strādāt un kā darīt lietas. Viņi grib savas spējas un prasmes piedāvāt viņiem ērtā laikā un par iespējami lielāku samaksu. Un rodas vietnes un komūnas, kas viņus atbalsta šajā filozofijā. Un izrādās – ir kas viņus pērk. Viņi domāšanā un uzvedībā kļūst frīlanseri. Jaunā mindset filozofija uzdot jautājumu: “Un ja nu tev neizdosies! Kas var būt sliktākais, kas ar tevi notiks”? Un atbilde nenobaida! Cilvēki zina, ka, ja nu būs “galīgi auzās ar to frīlanseru darīšanu”, tad vienmēr varēs aiziet kaut ko pastrādāt. Un šo visiespējamības apziņu pastiprina neskaitamie darba sludinājumi. Ir sajūta “es varu sasisties, bet nevaru nosisties”, kad zemākais punkts joprojām ir samērā drošs. Es teiktu, ka pat ir pārdrošības sajūta, ko veicina ne tikai darba vietu pārpilnība, bet arī dažādi biznesa inkubatori, akseloratori, kur uzņēmīgs jauns cilvēks var sevi izmēģināt. Tā teikt – robežas ir vaļā, un cilvēki, kas ir tās pārkāpuši, saprot nekas bīstams nav noticis un var iet tālāk.

Augs produktivitāte

Te rodas jautājums, vai darba devēji ir gatavi algot frīlanseru? Arvien vairāk! It sevišķi, ja tas radošs darbs! Kopumā strādāšanai ar frīlanseriem, uzņēmumiem var būt vairāki ieguvumi. Viens – ir vieglāk noteikt termiņus un prasības, jo saistību līgums ar individuālo komersantu ir daudz striktāks nekā darba līgums. Otrs – uzņēmumi ir motivēti fokusēti noteikt, kas ir tas rezultāts, ko tas grib saņemt no katra darba darītāja. Trešais – darba devējs dabū produktīvākus darbiniekus. Uzņēmums var noalgot darbinieku uz 4 stundām un ļoti iespējams iegūt to pašu, ko maksājot par 8 stundām. To apliecina arī pētījumi, ka darbinieka astoņu stundu darba dienā produktīvais darbs ir kādas četras stundas. Tas nozīmē vēl vienu lielu trendu – pamazām rodas uzņēmēju domāšana un kultūra darba attiecībās. Uzņēmumi dod arvien lielāku atbildību un brīvību, piemēram, brīvību izvēlties darba laiku, bonusa paketi utt, arī saviem algotajiem darbiniekiem.

Datu un sistēmu jēga… kļūst ikdienišķa

Un kārstākais trends personālvadībā ir datu vadības sistēmu ieviešana. Tā kā pieaug darbinieku mainība, tad arvien vairāk darba personālvadītājam paņem administratīvās lietas – pieņemšanas, atlaišanas, komandējumi uttt. Ja personālvadītājs turpina nokrauties ar manuālām lietām, viņam neatliek laika cilvēkiem un ārējām lietām, ko uzlabot uzņēmumā. Un tas savukārt nozīmē – darbinieki ir neapmierināti, jo neviens viņiem nepievērš uzmanību. Īpaši tas attiecas uz jauno paaudzi, kas ir ļoti ir prasīga pret ērtumu. Ja nav ērtu un modernu sistēmu – piemēram, lai saņemtu atvaļinājumu vispirms jāiet pie personālvadības, tad pie sava vadītāja pēc paraksta, tad pie grāmatvedības…. darba devējs jau zaudē šos jaunos cilvēkus pirmajās darba dienās. Ja to visu uzņēmums var nodrošināt mobilajā telefonā – darbiniekam tas taupa laiku , ir vienkārši un patīkami.

Personālvadības sistēmu ieviešanā pašlaik aktīvākie ir vidējie un pat mazie uzņēmumi. Viņiem nav laika un nav naudas, lai algotu papildus cilvēkus jau tagad. Otrs – jo mazāks uzņēmums, jo sistēmu  ieviešana, protams, lētāka. Lielie ilgi domā. Viņiem ir nauda, un viņi var dabūt cilvēkus. Pagaidām.  Tāpēc mazie un vidējie uzņēmumi ilgtermiņā ir daudz vairāk gatavi nākotnei. Viņi būs ļoti konkurēstpējīgi, jo viņi meklē visātrāko un efektīvāko veidu, kā darīt lielas. Ko tas nozīmē pie viņiem strādājošiem darbiniekiem? Viņi būs ļoti konkurestpējīgi un iekārojami, jo viņi ir elastīgi, efektīvi un progresīvi. Jo – viņi meklē un ir gatavi radīt sev ērtumu, vienkāršību, laika ietaupījumu.

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!