Izaugsme, Vadīt, Veselība Blond woman is sitting in office with happy face | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Izcilības un produktivitātes noslēpums.

Mēs tagad zinām, kāpēc Latvijā ir zema darbinieku produktivitāte, nav izcilu uzņēmēju, unikālu produktu un laimīgas tautas!

Zviedru eksperiments

Kamēr mēs Latvijā strādājam deviņas un pat desmit stundas darba laika, Zviedrija ir uzsākusi eksperimentu, ieviešot 6 stundu darba dienu, maksājot tādu pat atalgojumu kā par astoņām darba stundām. Pirmie šo iniciatīvu uzsākuši kāda klīnika Geteburgā, kura, meklējot iespējas kā padarīt medicīnas personālam mazāk stresainu ikdienu, iedvesmojusies no tuvējā Toyota servisa uzņēmuma. Tas praktizē sešu stundu darba dienu jau trīspadsmit gadus un šo pieeju redzēja kā izeju no nepārtraukta darbinieku stresa, izdegšanas un klientu sūdzībām par nekvalitatīvu apkalpošanu. Tagad Zviedrijā arvien vairāk mazā biznesa uzņēmumu iesaistās šajā eksperimentā. Pirmie secinājumi ir šādi – saīsināta darba diena ir samazinājusi darbinieku rotāciju un slimošanu, veicinājusi radošumu, un palielinājusi produktivitāti, kas darba devējiem savukārt atļāvis pieņemt darbā papildus darbiniekus. Produktivitāte ir panākta ne vien atsakoties no nevajadzīgām aktivitātem darba laikā – no liekām sapulcēm, neatbildot uz visiem epastiem, bet galvenokārt tāpēc, ka darbinieki jūtas laimīgāki un cenšas padarīt darbus ar entuziasmu.

Kā tikt līdz pensijai?

Kāpēc zviedri nonāca pie šāda eksperimenta? Viņi secināja, ka 40 gadus strādājot 40 stundas nedēļā zviedri kļuvuši par sabiedrību, kur cilvēki pensionējas pirms laika dažādu slimību dēļ. Ņemot vērā rietumvalstu novecojošo sabiedrību, daudzas valstis tik naski paaugstina pensionēšanās vecumu, pat nepadomājot, ka šis 40 un vairāk stundu nodzītais darbaspēks jau četrdesmit gadu vecumā īstenībā kvalitatīvi strādāt vien ir spējīgs vien 25 stundas nedēļā. Lai arī ekonomika mūs spiež strādāt ilgāk nekā iepriekšējās paaudzes, bioloģiski un emocionāli mūsu prāti nav ne radīti, ne spējuši vēl pielāgoties stresam un darba laikam no deviņiem līdz pieciem piecas dienas nedēļā. Četrdesmit gadu slieksni kā laiku, kad vajadzētu sākt piebremzēt ar pārstrādāšanos un vēl jo vairāk pāriet uz saīsinātu darbu laiku apstiprinājuši vairāki pētnieki   (Melburnas universitāte). Šo ieteikumu pamatojot ar zinātni, kas saka, ka pēc 6 stundām darba ievērojami ceļas stresa līmenis organismā, kas caur hormoniem (stresa hormons kortizols un stereoihormons) samazina visas mūsu kognitīvās spējas, un jo īpaši spēju koncentrēties, īstermiņa atmiņu, spēju racionāli pieņemt lēmumus.

Taču, diemžēl, tās vēl nav visas sliktās ziņas četrdesmitgadniekiem. Pētnieki šo vecumu nosaukuši par “sendviča gadiem”, kad papildus pilna laika slodzei no vienas puses tev jau jārūpējas par vecākiem un no otras – joprojām par bērniem. Rūpes par vecākiem rada papildus darba jeb aprūpētāja slodzi ap divdesmit stundām nedēļā. Tā kā četrdesmitgadniekiem joprojām ir ambīcijas un vēlme sasniegt, šīs papildus stundas parasti iegūst uz miega rēķina. Taču spējas mācīties un atcerēties ir atkarīgas no miega kvalitātes. Tā miega trūkums kļūst par jauno “smēķēšanu”, kas nogalina pamazām.

Kā būt izcilniekam jebkurā vecumā?

Un izrādās, ka, ja kāds, neatkarīgi no vecuma, grib būt produktīvs izcilnieks un labs eksperts darbā, optimālais darba laiks ir no 21 līdz 35 darba stundām nedēļā, ideāli – ne vairāk kā trīs līdz piecas stundas dienā. Ja strādājam virs 35 stundām nedēļā, mēs pieļaujam vairāk kļūdu, pieņemam sliktākus lēmumus, neieraugām jaunas iespējas un līdz ar to nespējam radīt ko pārsteidzošu.

Taču var strādāt arī tā! Draugiem Grupa veica pētījumu , lai izzinātu viņu visproduktīvāko darbinieku noslēpumu, kurā atklājas, ka tas nebūt nav ilgākas darba stundas. Vēl jo vairāk – neviens no vis…visproduktīvākajiem nestrādāja astoņu stundu darba dienu. Taču viņi regulāri atpūtās no darba – ik pēc 52 minūtēm viņi paņēma 17 minūšu pārtraukumu, kuru tērēja pastaigājoties, sarunājoties ar kolēģiem (bet ne par darbu), lasot kaut ko relaksējošu.

Kā strādāt gudrāk, ne smagāk

Ja tavs darbs (darba vide un kultūra) drīzāk izskatās pēc 20. gadsimta sākuma darba, tad visticamāk nav vērts mēģināt. Taču, ja esi zināšanu darbinieks, strādā tehnoloģiski un mentāli modernā vidē, tev var izdoties. Notici, pamēģini pats un iesaki savai komandai:

Pielieto 80/20 likumu. Vecais labais Pareto princips darbojas arī produktivitātes sakarā – 80 % rezultāta rada 20% piepūles (klasiski tas skan – 80% apgrozījuma rada 20% klientu). Atklāj savus vērtīgos 20% un pārējo pamazām izslēdz;

Cilvēki, kuri noraida piecu stundu darba laiku, domā, ka tas ir neiespējami, jo viņi tic, ka nepietiks laika, lai visu paveiktu. Taču, jāmaina tikai domāšana – par mērauklu jākļūst rezultātam nevis stundām.

Lai līdz mums arī atnāk sešu stundu darba diena!

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!