Iedvesmai, Pauze J | foto-www.bigstockphoto.com

Gudrības septiņas pazīmes…

Lai ko teiktu skolotāji un pasniedzēji, vēsture pierāda, ka gudrību nevar izmērīt ar skolas atzīmēm, centīgumu un labu uzvedību. Cik nav dzirdēts pa slavenu cilvēku nedienām skolas gaitā (pat Einšteins smagi cīnījās, lai tradicionālā skolā tiktu uz priekšu). Un lai gan maz ticams, ka ikkatrs, kas sevī atpazīs zemāk aprakstītās pazīmes, būs nenovērtēts ģēnijs, taču pagaidām zinātne nav ne atminējusi ģenialitātes mīklu, ne iedevusi vienādojumu, kas pateiks, vai kaut kas no tevis var sanākt. Tici vai netici, bet zinātne saka, ja tev piemīt vairums no šīm pazīmēm, cerības ir ….

Mentāla slimība

… sakarības starp mentālu slimību un gudrību joprojām ir pretrunīgas, bet zinātne saka, tās uzmanības vērtas. Piemēram, cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem jeb, robežpersonībām (izteiktas svarstības no pacilātības uz depresiju, lai arī tādu ir vien ap 2% no pasaules iedzīvotaju, taču starp viņiem daudzi “lieli prāti”, kā Hemingvejs, Van Gogs) piemīt specifisks proteīns, kas saistīts ar atmiņu un zinātkāri, spēju fokusēt uzmanību uz grūtiem uzdevumiem un neiespējāmām mīklām (un kas kļūst par māniju un apsēstību).

Nepiedienīgas valodas lietošana

Lai arī nepiedienīga izrunāšanās (lamāšanās, rupjību lietošana) biežāk tiek saistīta ar neizglītotību un zemākām sociālajām kārtām, taču tā var būt arī intelektuāla prāta pazīme. Tā 2016. gadā zinātniskājā žurnālā Language sciences publicēts pētījums atzīst, ka ir nepārpotama un pozitīva saikne starp rupju valodu un valodas bagātību. Re – tik vienkārši – jo savukārt valodas bagātība ir intelektuāla cilvēka pazīme.

Riska uzņemšanās

2015. gadā somi atklāja, ka indivīdi, kuri tiecas uz izaicinājumiem un nebaidās riskēt, spēj labāk apgūt zināšanas. Jo kā izrādās šiem censoņiem smadzenēs ir vairāk tā dēvētās baltās vielas, kas atbild par kognitīvajām spējām un funkcijām.

Slinkums

Lai arī slinkumam (angliski being lazy, bet kontekstā drīzāk neaktivitātei) nav tiešu un pierādītu saišu ar gudrību, taču kāds nesen veikts pētījums tiecas apstiprināt – tie, kas vairāk slinko un domā, bet mazāk velta sevi fiziskajām aktivitātēm un sociālajām interakcijām, būs gudrāki par aktīvajiem un fiziski čaklajiem. Jo … noslēgšanās vienatnē ļauj viņu prātiem klejot un atrast jaunus horizontus, neparastas idejas, un radošus risinājumus.

Būt vecākajam bērnam ģimenē

Kāda cita interesanta teorija vēstī, ka mūsu gudrība ir atkarīga no tā, kādā secībā savā ģimenē esam ieradušies pasaulē. Tā – būt pirmajam jau it kā automātiski varētu nozīmēt iespēju savākt vairāk gudrības (no vecākiem). Taču nē – vecākie bērni vienkārši tiek pakļauti skarbākai disciplīnai un audzināšanai. Taču tas arī tikpat labi var nozīmēt, ka vecākajiem bērniem vairāk būs jācenšas, lai nopelnītu savu vecāku mīlestību un atzinību, nekā pastrīšiem.

Raizēšanās

Kas to būtu domājis – kādas pagātnes situācijas vai pieredzes “atgremošana” -pārrunāšana, pārcilāšana, iespējamo variantu pārdizainēšana, un uztraukšaanās – ka neko mainīt nevar – arī var būt gudrības pazīme. Ja šī pagātnes cilāšana notiek sarunājoties (kaut vai ar sevi), tiekot trenēts verbālais intelekts, kas barojas no kritiskās domāšanas, problēmu risināšanas un abstraktās domāšanas (pat no šādas). Savukārt neverbālie intelektuāļi (kas par to nerunā un nodomā) ir spēcīgāki komunikācijas neverbālo signālu uztveres ziņā, kas mazina vajadzību pēc notikumu reprodukcijām.

Bērnu dienu popularitāte

Ja esi bērnībā bijis izskatīga /s, pieprasīta/s un pozitīvi forša /s (“cool”), tas tevi būs iemācījis ne vien komunicēt, bet arī lasīt vienaudžu emocijas. Saskaņā jau citu pētījumu, labā emocionālā inteliģence rodas no spējas identificēt , ko citi domā, grib un jūt. Šī spēja savukārt palīdz mums vieglāk iepazīties, iepatikties un virzīties pa sociālajām kāpnēm.

Neticēt Dievam

Nesen veikts, vairāku pētījumu apkopojums apliecinājis, ka cilvēki, kuri savā pasaules redzējumā vairāk tendēti piekrist dabiskajam, ne pārdabiskajam jeb reliģiskajam pasaules skaidrojumam, būs inteliģentāki. Tikai tāpēc, ka viņi vairāk tiecas izzināt, izskaidrot un izpētīt pasauli.

Nu, ko – vai pārliecinājām?

One Komentārs

  1. Vārds
    13/05/2018 08:37 | Saite

    Raksti savu komentāru šeit ..

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!