Iedvesmai, Personība Eva: Neiet pret savu gribu | Monday, foto - Ritvars Skuja

Eva: Neiet pret savu gribu

Eva Sietiņsone-Zatlere ir Cēsu alus vadītaja jau 11 gadus. Viņa sāka strādāt Cēsu alus darītavā 25 gadu vecumā kā finanšu direktore un pēc diviem gadiem kļuva par uzņēmuma vadītāju. Laikā, kad Eva uzsāka darbu uzņēmumā, tā tirgus daļa alus nozarē bija 3%. Tagad tā ir 30%. Monday grib zināt – kā būt veiksmīgai vadītājai tik vīrišķīgā nozarē daudzas gadus? Kā iegūt prāta mieru un vai var dabūt visu – attiecības, bērnu, hobijus, darbu, ceļojumus… un to visu sabalansēt.

Monday: Kā tu jūties kā vadītāja tik vīrišķīgas nozares uzņēmumā?

Eva: Jūtos ļoti labi un nemaz nejūtu, ka strādātu vīrišķīgā nozarē. Cēsu alus produktu lietotāji jau nav tikai vīrieši, mēs ražojam arī dzērienus, kas garšo sievietēm – kokteiļus, sidrus, limonādes, ūdeni. Mūsu uzņēmuma kolektīvā, arī augstākās vadības līmenī, ir daudz sieviešu. Protams, ir bijuši arī grūtāki laiki. Lielākais izaicinājums savulaik bija uzņemties šo amatu salīdzinoši jaunai, 27 gadu vecumā, turklāt laikā, kad uzņēmumam bija nepieciešamas diezgan pamatīgas pārmaiņas. Tolaik pārgājām no savu laiku nodzīvojušās papīra uzskaites un manuāla darba uz mūsdienīgām programmām un iekārtām; daļa darbinieku bija no vecās rūpnīcas, vecā kaluma cilvēki, kas pieraduši pie iepriekšējās sistēmas. Viņiem bija jaizvēlas, vai viņi mācās un aug kopā ar uzņēmumu, vai iet prom. Man bija gan jāiedvesmo un jāskaidro, gan jāatvadās. Droši vien toreiz daudzi mani nepieņēma.

Foto - Ritvars Skuja

Foto – Ritvars Skuja

M: Kā Cēsu alum dažu gadu laikā izdevās izrauties?

Eva: Konkurence bija un ir ļoti augsta. Melotu, ja teiktu, ka bijis viegli. Es izvirzīju mērķi veidot nevis labu, bet izcilu kompāniju. Mūsu izrāviens bija domāšanas maiņa – nevis skatīties, ko dara konkurenti, nevis sekot un reaģēt, bet iet savu ceļu. Tur ir liela pozitīva energija! Mēs nemainām savu plānus, mums nav nožēlas par nerealizētiem projektiem, esam īstenojuši visu, ko spējām iedomāties – tagad varam vienīgi vērtēt: esam izdarījuši labāk vai sliktāk. Tik straujā industrijā kā partikas ražošana viss nevar būt plānveidīgi, jābūt arī spontānām idejām. Man patīk, kā Fords jau pagājušā gadsimta sākumā teica: ja mēs jautātu patērētājiem, ko viņi grib, viņi atbildētu, ka grib ātrākus zirgus, nevis mašīnas. Vidusceļš ir balansēt starp racionālu pamatojumu, pētījumiem, faktiem un savu sajūtu, pašas pieredzi. Mēs necīnāmies ar pirmajām neveiksmēm, izdaram secinājumus un ejam tālāk. Protams, nav viegli slēgt neizdevušos produktu, jo tur arī ir emocionālais faktors – esi ieguldījies un domājis, un kļūdījies. Tas ir jāpārdzīvo, un jāiet tālāk uz priekšu!

M: Laikā, kad vienā darbavietā pavadītais “zelta standarts” ir pieci gadi, 11 gadi šķiet ilgs laiks. Vai tevi nav vilinājuši uz citiem uzņēmumiem?

Eva: Jā, ir bijuši piedāvājumi, bet es ļoti skaidri apzinos, ka jaunā vietā viss jāsāk gandrīz no nulles, jāievieš sistēmas, jāveido kultūra… Tā vairs nav attīstība. Un es joprojām redzu, ko attīstīt te, šajā uzņēmumā. Taču pats galvenais – esmu spējusi radīt tādu vidi, kurā man patīk būt un strādāt. Kad atnācu uz Cēsu alu, nozare strauji attīstījās un viss bija jādara ātri, mēs veidojām uz ļoti augstiem mērķiem vērstu kultūru. Pēc kāda laika sākām domāt dziļāk – sapratām, ka jāsasniedz ne tikai mērķētā tirgus daļa vai peļņa, bet jāpanāk, lai ilgtermiņā šeit ir labi, patīkami strādāt un vienlaikus notiek nepārtraukta attīstība un izaugsme. Tagad Cēsu alus uzņēmumā man ir viegli, jo apkārt ir cilvēki ar līdzīgām vērtībām.

Vēl viens iemesls, kāpēc es te strādāju ilgu laiku, ir dinamika un nozares konkurence. Pirmos gadus augām par 30% gadā, bija jāskrien ātri, lai visu noķertu. Katru gadu radījām ap 30 jaunu produktu, pat ik nedēļu bija kaut kas jauns. Tagad ritms ir mierīgāks, tomēr nozares dinamika joprojām ir strauja un aizraujoša! Mans darbs ir radīt idejas un piešķirt tām jēgu. Un tas man ļoti patīk.

 

Par atziņām karjerā

 

M: Vai tu plānoji savu karjeru, vai izvirzīji mērķi būt par vadītāju lielā uzņēmumā?

Eva: Nē, man nebija tāda pasūtījuma kosmosam un tik lielu ambīciju arī nē. Redzi, uzstādījumi ne vienmēr ir vajadzīgi, lai aizvestu mūs tur, kur labi jūtamies. Dažreiz var arī ļauties – man piedāvāja un es neatteicos. Biju Cēsu meitene, kas izmācījās Rīgā, sapņoja strādāt pasaulslavenā auditoru kompānijā PricewaterhouseCoopers. Tur nostrādāju pusotru gadu. Un tad nāca piedāvājums no Cēsu alus kļūt par finansu direktori. Un pēc diviem gadiem – par uzņēmuma vadītāju.

M: Kā tu juties, sākot strādāt lielā uzņēmumā?

Eva: Kad esi tik jauns – jūra ir līdz ceļiem! Tomēr manī arī bija daudz šaubu, kuras citi nepamanīja. Toreiz vairāk darīju, kā ir pareizāk, nevis, kā jutu. Tagad zinu, ka, vadot cilvēkus, viņus nevajag lauzt – tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Tev jādod laiks, lai cilvēki saprastu jauno vīziju, pierastu pie tās un sevis jaunajā sistēmā, atbildētu sev, vai viņus tas patiesi aizrauj – vai arī atkāptos.

M: Vai nejūties vientuļi, esot tur augšā?

Eva: Iespējams, kādu brīdi. Īpaši sākumā, kad pati vairāk identificējos ar amatu. Taču tiklīdz tu identificē sevi ar sevi, apkārt ieraugi cilvēkus ar līdzīgām vērtībām. Tagad varu pateikt, ka vienīgais pareizais ceļš, rezultāti un piepildījums nāk tad, kad esi pats. Esmu izvēlējusies neiet pret savu gribu, darīt tikai to, kas man tiešām patīk, nebaidīties no savām emocijām, rādīt tās, vienlaikus arī uzņemties atbildību par savu būtību.

M: Izklausās, ka kādu laiku tu nebiji tu pati. Kad sākas tavas pārmaiņas?

Eva: Jā, es ilgi turējos pie pašas iedomātā pareizā uzņēmuma vadītāja tēla… Bet tajā daudz kas nebija līdz galam īsts. Manas bruņas krita tikai pirms dažiem gadiem. Arī vēdiskās astroloģijas studijas noteikti tam palīdzēja.

M: Bet, nometot bruņas, cilvēks kļūst ievainojams… Citi sāk to izmantot.

Eva: Nu, un? Tas ir tāpat kā ar mīlestību – ja tu tai neatveries, mīlestība tā arī neatnāk! Un nepatīkamas situācijas vienmēr nes atziņas. Tā arī ir dzīve – nenožēlot, mācīties un pilnveidoties. Galvenais, nenocietināties pēc vienas neveiksmes vai no viena darbinieka, ar kuru tev nesaskan. Domāju, ka lielākā dzīves māksla ir staigāt bez bruņām un maskām. Tad tu esi harmonijā, tu esi tu pats, un ir vieglāk dzīvot. Arī cilvēki grib caurspīdību, viņi turas pie tiem, kas ir reāli un patiesi cilvēki. Jā, es noteikti esmu kļuvusi atvērtāka, tomēr vēl ir situācijas, kurās labprāt uzvelku bruņas – tātad droši vien līdz galam es neesmu es pati. Un pareizi vien ir, jo 38 gadu vecumā cilvēks vēl nav gatavs, nav kļuvis vieds – pretējā gadījumā tu jau esi galā, un uz zemes tev nav, ko darīt. Es vēl esmu procesā…

M: Kas vēl mainās?

Eva: Agrāk biju konservatīvāka, biju izteikta finansiste ar skaidru skatījumu uz lietām. Tagad vairs neesmu pārliecināta, ka viss ir izrēķināms un prognozējams. Ar briedumu viss mainās. Mēs atļaujamies būt brīvāki, līdz ar arī radošāki. Varbūt tāpēc, ka tagad pēc būtības esmu arī mārketinga komandas vadītāja, esmu kļuvusi jaunu lietu un dažādības meklētāja. Redzēt un piedzīvot – tas man ir svarīgi. Vēl esmu sapratusi, ka publiskums nav mana būtība, un tas nav arī veiksmes pamats. Bet, lai to saprastu, tam bija jāiziet cauri.

M: Kāda ir tava panākuma definīcija?

Eva: Mani neiedvesmo vārds panākumi, tas kaut kā nedod pozitīvu enerģiju. Izaicinājums un ambīcijas nav vairs vārdi, kas mani raksturo; mani dzinuļi ir citi, – virzīties uz izcilāku kompāniju, laimīgākiem darbiniekiem. Tā ir mana vīzija, mans nebeidzamais stāsts.

Par sievietēm karjerā

M: Tagad bieži uzdod jautājumu – vai sieviete var dabūt visu. Kā domā tu?

Eva: Vai vajag visu? Vai tas viss, ko mēs gribam, būs arī piepildījums? Piepilda nevis amats, bet sevis saprašana. Ja tu esi plūsmā, ja vari radīt un dot, tad tas ir tavs. Vai var būt kaut kas labāks? Es esmu vadītāja, tas ir mans. Savukārt, ja tev kaut kas nāk grūti, tas nav tavs.

M: Ko tu teiktu, ja tevi uzaicinātu teikt runu universitātes ekonomistu izlaidumā? Vai iedrošinātu meitenes iet uz vadošiem amatiem?

Eva: Es negribētu nevienu iedrošināt, gribu būt reāla. Es teiktu – viss ir iespējams, viss ir izdarāms, uzņēmuma vadīšana ir konkrēta profesija, tāds pats darbs kā jebkurš cits. Un grūtākais pat nav uzkāpt līdz vadītāja pozīcijai, grūtākais darbs ir pēc tam. Ne tikai saskaroties ar dažadām situācijām, bet izcīnot cīņas ar sevi. Ja tu esi gana ambiciozs, ja tev gribas sevi pārbaudīt, testēt, izaicināt sevi un citus, tad tas ir tavs. Atskatoties jāsaka – ne vienmēr man tas bijis viegli, kā svilpojot.

M: Tomēr – ar ko jārēķinās, ja sievietes ambīcija ir veiksmīga karjera?

Eva: Kad karjera strauji veidojas, tu strādā kā traks, nekam citam nepievērs uzmanību, ej uz priekšu – gandrīz kā zirgs ar klapēm uz acīm. Taču tu nevari visu paņemt reizē, strauja profesionāla izaugsme atstāj kaut ko novārtā – draudzības, attiecības, veselību. Kādā brīdī rodas jautājums – vai un kā tu savāksi atpakaļ pārējās dzīves sfēras. Es nedomāju, ka tas ir tikai jautājums sievietēm. Bet kad tu sāc skatīties apkārt, tad atrodi savus hobijus un savus cilvēkus.

M: Tu minēji, ka Cēsu alus vadības līmenī strādā daudz sieviešu! Kāpēc?

Eva: Zini, meklējot kolēģus, es redzu – vairākās amatu pozīcijās sievietes izkonkurē vīriešus. Nevēlos komentēt, vai tas ir labi vai slikti, un kas notiks ar viņu privāto dzīvi, turklāt arī sievietes ir ļoti dažādas… Bet, ja runājam par enerģiju, mērķtiecību, spēku, tad tiešām ļoti daudzas sievietes pēdējos gados izceļas. Nu, kareivji…

M: Vai, skatoties uz jaunu ambiciozu sievieti, tu vari pateikt, vai viņai ir vadītājas potenciāls?

Eva: Vispirms es skatītos, ko viņa jau ir izdarījusi. Tad jautātu, ko viņa gribētu sasniegt. Vērotu, vai viņai spīd acis, par to runājot. Izteikts līdera signāls ir, kad tu darbā izdari vairāk, nekā no tevis tiek prasīts. Tu ik brīdi nejautā, kas man par to būs. Tu arvien radoši pārsteidz, tu pildi solījumus, esi atklāta un godīga pret sevi un citiem. Un noteikti jābūt vēlmei mācīties.

Par profesionālo aizkadru

 

M: Tu minēji, ka studē astroloģiju.

Eva: Man ilgu laiku ir bijusi par to interese. Mani gan interesē nevis, kas notiks, bet gan – kāpēc kaut kas notiek. Gribu saprast cilvēkus un sevi, un astroloģija ļoti palīdz. Uzskatu, ka iešana dziļumā ir nākotne arī darbā ar cilvēkiem, jo tikai ar iedvesmošanu nepietiek. Jo iedvesma pāriet, bet, lai ilgtermiņā būtu kopā ar cilvēkiem, tev jāsaprot gan sevi, gan citus.

Tieši astroloģija apstiprina, kas tu esi. Ja esi pēc būtības vadītājs, ja esi stipra personība ar lieliem mērķiem, vari iedvesmot un ietekmēt cilvēkus, tad tu nekad nevarēsi nosēdēt pie katliem… Tevi tur nekas nespēs noturēt. Astroloģija tikai iesaka – tev jāiet tautās, jāiet plašumā, jādalās ar savu enerģiju. Citādi tu lauzīsi sevi, tu nebūsi tu pats.

M: Pastāsti par savu nedēļas nogali!

Eva: Šovakar (ir piektdiena) iešu uz teātri, rīt spēlēšu golfu. Brīvajā laikā daudz ceļoju, esmu sapratusi, ka domāšanas apvāršņi ceļojot paplašinās visātrāk. Turklāt jau no paša meitas piedzimšanas brīža ceļojam kopā ar viņu, līdz ar to arī viņai jau ir plašāks skatījums uz pasauli.

Foto no privātā arhīva

Foto no privātā arhīva

M: Astroloģija, golfs, attiecības, bērni, ceļojumi…. Kā vadītāji atrodi visam laiku?
Eva: Atrodam nevis tāpēc, ka laika kļūst vairāk, vai paši paviršāki – mēs iemācamies novilkt laika robežas. Ir periodi, kad tu atkal no jauna pārkāp tās, tomēr hobiji iemāca atbrīvot galvu. Vadītājiem var rasties veselības problēmas no tā, ka tu visu laiku domā, analizē, arī es periodiski maļos pa domām… Man golfs noteikti palīdz. Golfa laukumā esi spiests koncentrēties – jādomā, kādu nūju izvēlēties, vai esmu pareizi nostājusies, un kur es tagad sitīšu. Tas liek pilnīgi atbrīvoties no pārējām domām.

M: Vai tev ir kāds liels mērķis?

Eva: Nē, man nav tāda liela mērķa, jo mērķi nereti uzliek robežas. Es ļoti daudz ļaujos un redzu, ka īstās lietas mani atrod pašas. Es lēnām eju uz priekšu, man patīk, ka tu nevari zināt visu, kas ar tevi notiks. Man visu laiku ir interesanti.

One Komentārs

  1. Vārds
    09/09/2015 15:07 | Saite

    Tas cēsu alus ir palicis pretīgs. Agrāk man viņš ļoti garšoja, taču tagad, rīktīgu spirta garšu sit cauri. Sevišķi sarkanais cēsu premium.

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!