Iedvesmai, Personība Baibas Rubesas panākumu piezīmes | Monday Baiba Rubesa. Foto no personiskā arhīva

Baiba Rubesa: „Apstāties un pasmaržot rozes”

Šopavasar BAIBA RUBESA atkal maina dzīvi. Viņa atgriežas Latvijā. Savulaik gandrīz astoņi darba gadi Volswagen Group, tad pārcelšanās uz Latviju, un no 1996. gada viņas dzīvē sākas Statoil posms. Divus pēdējos gadus Baiba pavadīja Norvēģijā, līdzveidojot pilnīgi jaunu struktūru – Statoil korporatīvās ilgtspējas departamentu. Baiba nav vienkārši biznesa sieviete, turklāt viņai pašai šis nosaukums īsti nepatīk.  Baiba ir personība. Personība dzīvē un biznesā.

–          Jūs atgriežaties mājās. Vai tāpēc pie jūsu profila Skaipā ir teikums: My bags are packed?

–          Nē, nē, tas man jau zvaigznēs ierakstīts. Tā ir rinda no man tuvas dziesmas Peter, Paul & Mary: Leaving on a Jet Plane un apliecina, ka mana dzīve vienmēr ir bijusi kustībā un laikam arī būs. Jā, man atkal ir jaunas dzīves sākums, es atstāju darbu Statoil uzņēmumā un atgriežos Latvijā. Man ir pienākumi Citadeles bankas padomē, bet par pārējo – tad jau redzēs. Četrarpus gadus esmu nodzīvojusi virtuālā un lidmašīnu pasaulē, līdz ar to sākumā vienkārši ieguldīšu laiku, lai atgūtu sevi, ģimeni, draugus un normālu dzīvi. Beidzot gribu būt mājās, nevis dzīvot uz koferiem. Turklāt man kaut kā grūti ticēt, ka mana dzīves jēga ir padarīt norvēģus vēl bagātākus. (Smiekli). Bet, nopietni runājot, protams, tas nav nekas cits kā mūžīgais līdzsvara meklējums dzīvē.

–          Baiba, vai jūs sevi uztverat kā biznesa sievieti?

–          Man liekas, ka šis jēdziens ieliek sievieti nevajadzīgos rāmjos. Jūs varat pateikt, kas, piemēram, ir Ingrīda Blūma?  Vai viņa joprojām ir biznesa sieviete? Tāpēc būsim uzmanīgi ar jēdzieniem un uzlīmēm. Cilvēki nav tik vienkārši ieliekami rāmjos. Man dažkārt saka – jums ir māsa, kas strādā radoši. Vai arī – jums vīrs radošā profesijā. Bet es varu apgalvot, ka strādāt biznesā ir ļoti radoši. Un dienas gaitā es noteikti esmu ilgāk uz skatuves nekā mans vīrs. Bet jēdziens „biznesa sieviete” Latvijas kontekstā skan kaut kā ierobežojoši – angliskais Women in business noteikti izklausās labāk. Man šķiet, ka pie mums biznesa sievieti uztver kā cietu, prasīgu, un ka tas neiet kopā ar sievišķību. Bet vai tas, ka esi lemt spējīga, nozīmē, ka neesi sievišķīga? Šis jautājums mani Latvijā pavadījis visu mūžu – ko nozīmē būt sievišķīgai vai nesievišķīgai, neaizmirstot svarīgāku jautājumu – ko nozīmē būt vai nebūt vīrišķīgam.

–          Tieši Latvijā?

–          Tas ir raksturīgs visai postpadomju zonai. Latvijā joprojām vārds feminisms izsauc šausmas lielākajā daļā vīriešu un sieviešu. Bet, jā, man nepatīk jēdziens biznesa sieviete. Labāk – lietišķa sieviete. Jo tajā ietilpst arī valsts pārvaldes sievietes piemēram. Un vai vadīt frizētavu savā ziņā nav tas pats, kas vadīt lielu uzņēmumu? Man patīk jūsu izvēlētais variants – profesionāli ieinteresēta sieviete.

–          Jūs sakāt, ka bizness ir ļoti radoša lieta. Kādās situācijās to visvairāk esat jutusi?

–          Es katru dienu jūtos kā radoša sieviete! Jo ik dienu jātiek galā ar daudzpusīgām situācijām. Un, jo lielāks uzņēmums, jo vairāk jāsaprot, ar ko tev jātiek galā – cilvēciski, organizatoriski, laika ziņā, budžeta ziņā. To visu salikt kopā – tur vajag lielu radošumu. Angliski ir teiciens thinking out of the box. Bieži vien nākas „izkāpt no kastes ārā”. Radoši.

–          Savā profesionālajā ceļā esat gājusi cauri dažādiem atbildības līmeņiem. Kur ir vieglāk būt – apakšā, pa vidu vai augšā?

–          Labs jautājums. Es ik pa laikam esmu domājusi – kaut es atkal varētu būt vienkārša sekretāre! Protams, tie ir tādi mirkļa vājumi. Katram attīstības posmam ir sava jēga. Laima tev liek zināmu ceļu: esi gudrs Laimas ceļam sekojot. Katrā vietā ir savs labums un savs izaicinājums. Piemēram, ja tev ir pieci bērni, prasīgs vīrs un vecāmāte, kas vēl jāaprūpē, tad droši vien vieglāk ir būt lejā – jo tur parasti ir skaidri normēts laiks un prasības. Man pašai vislabāk patīk būt tajā līmenī, kad tev netraucē vadīt. Kad tev ir liela atbildība, bet arī liela rīcības brīvība.

Man pašai vislabāk patīk būt tajā līmenī, kad tev netraucē vadīt. Kad tev ir liela atbildība, bet arī liela rīcības brīvība.

–          Ko jūs uztverat kā savu lielāko profesionālo uzvaru? Varbūt pat tādu, kas no malas mazāk redzama, un tikai jums zināma.

–          Man ir prieks par to, ka Baltijas un Latvijas Statoil attīstības posmā es esmu paspējusi ļoti daudz cilvēku koučēt un mentorēt, un ievadīt fantastisku karjeru attīstībā. Un otrs lielais darbs ir tas, ko nupat beidzu – būt līdzveidotājai pilnīgi jaunai Statoil struktūrvienībai, ko varētu tulkot kā – korporatīvās ilgtspējas departaments.

–          Ilgtspējas jēdzienā viena no dimensijām ir šī sociālā atbildība – veidot paliekošus labos darbus. Vai tas dod jums gandarījumu un liekas būtiski – rūpēties par kaut ko lielāku un svarīgāku?

–          Svarīgāku par materiālo? Ziniet, nauda mani nekad nav motivējusi. Nekad. Bet materiālais pamats bieži nepieciešams, lai labās lietas varētu izdarīt. Runājot par ilgtspēju – tajā labdarība ir pats sīkākais elements. Sociālā atbildība sevī ietver daudz sarežģītākas sastāvdaļas, saistītas, piemēram, ar vides riskiem. Vislielākais gandarījums, ka izdevās pārvarēt šķietami nepārvaramus šķēršļus un neizkustināmas norvēģu klintis savest kopā.

–          Ja nauda jūs nekad nav motivējusi – kas tad?

–          Izaicinājums. Prieks. Un skaistas lietas. Esmu traka pēc laba dizaina. Es esmu Vērsis un Zirgs pēc abiem horoskopiem, un vienam ir ļoti svarīga vide, kurā dzīvot, savukārt otram ļoti patīk komunicēt. Abas šīs tieksmes manī ir līdzsvarā.

–          Kas jums ir lielākais izaicinājums?

–          Viens no grūtākajiem uzdevumiem vienmēr ir saprast, kas ir kas. Tādā ziņā grūts bija šis, beidzamais darba posms. Jo es iegāju salīdzinoši tukšā laukā, domādama, ka tas ir viens, bet atklājot, ka tas ir pavisam kas cits. Man priekšā bija divi darbinieki, toties ar akadēmiskiem grādiem. Viņi skatās man virsū un brīnās, kā es varu nesaprast lietas, kas viņiem šķiet pašsaprotamas. Un tagad man ir sajūta, ka es pati pirmajā pusgadā divus doktora grādus ieguvu. Tas ir viens izaicinājums. Otrs – iemācīties strādāt dažādās kultūrās. Es priecājos, ka varēju strādāt Vācijā laikā, kad tā apvienojās – tas man parādīja, ka pilnīgi viena tauta vienā valodā var domāt pretpolos par vienām un tām pašām lietām. Tas man noderēja pēc tam Latvijā. Un Baku.

–          Baku nebija īpašs izaicinājums? Tā tomēr musulmaņu valsts.

–          Nē, nebija, un vismazāk musulmaņu sabiedrības dēļ. Kā ārzemniece lielā naftas uzņēmumā gan dzīvoju zelta būrī, tas uzreiz jāatzīst. Sievietes manā vecumā tur nemēdz vienas pašas doties uz kafejnīcām vai vakariņām, līdz ar to bija skaidrs, ka esmu ārzemniece. Bet man bija ļoti interesanti tur strādāt. Pret sievieti tur izturas ar lielu cieņu. Kā pret biznesa sievieti gan sākumā mazliet citādi – jo ne vienmēr tūdaļ aptver, ka tava loma ir līdzvērtīga. Savukārt Norvēģijā izteikti vienlīdzīga attieksme pret visiem. Es nezinu, vai tas vienmēr ir ļoti labi, par to var diskutēt, tomēr uzskatu, ka norvēģu pieticība ir lieta, ko vērts mācīties. It īpaši runājot par valsts vadītājiem. Savukārt Azerbaidžānā es redzēju neticamu dāsnumu, un arī tas ir jāpieņem. Un ir vērtīgi to redzēt. Man vīrs gan noteikti nedomā, ka esmu pieticīga… Bet ir labi uz to tiekties.

–          Latvijas statistika liecina, ka vislabāk pelnošās sievietes joprojām saņem mazāku algu nekā vislabāk pelnošie vīrieši. Kā jūs domājat, kur ir problēma?

–          Tas globāli ir sarežģīts un joprojām aktuāls jautājums, un sievietēm vēl jāmācās par sevi pastāvēt. Man reiz piedāvāja darbu, un es izmisīgi domāju, vai tas atalgojums, ko piedāvā, tiek piedāvāts man vai tāds pats būtu arī vīrietim? Un to nemaz nav tik viegli noskaidrot. Sievietes gatavas cīnīties par visu ko, bet vismazāk par savu atalgojumu. Nez kāpēc sievietei ir grūtāk nekā vīrietim  pateikt to, cik viņa ir vērta. Man pašai tā ir viena no briesmīgākajām sarunām. Bet pie tā jāpierod.

–          Pasaule pēdējo gadu laikā ir mainījusies. Kurām izmaiņām, jūsuprāt, būs vistālejošākās sekas?

–     Pavisam noteikti – digitalizācijai. Mūsdienās vairs nevar būt noslēpumu – Wikileaks laikmetā tādu vienkārši nav. Un tas fundamentāli daudz ko mainīs. Otrs – klimata izmaiņas, kas mainīs mūsu dzīves stilu. Bet galvenais – ātrums, kas ienācis mūsu dzīvē. Vai tas vienmēr ir labi, nezinu. Iespējams, nebija slikti, ja kādu brīdi bija dots laiks padomāt, pirms atbildēt. Mēs esam visu laiku pieslēgti informācijas apmaiņai. Mans vīrs smejas, ka šobrīd ceļoju ar trim datoriem un diviem telefoniem. Tāpēc mans lielākais luksuss ir – atslēgties. Un es to arī daru. Nekas biznesā nav tik svarīgs, lai nevarētu ik pa laikam atslēgties. Tas ir līdzsvara jautājums.

–          Kad to sākāt apzināties?

–          Parasti pie tādām domām noved apaļas dzimšanas dienas. Vai arī lielo godu ietvaros: kristības, laulības, bēres… Bet tas ir ļoti individuāli. Es zinu cilvēkus, kas pamostas un viņiem vajag stundu skriet, lai tiktu galā ar dzīvi. Man tas izklausās kā katorga. Mans līdzsvars ir cilvēki. Runāt ar viņiem, ēst, dzert, vērot… Mani iedvesmo gudri cilvēki un skaistas un garšīgas lietas.

–          Kas jūs esat, kā jūs definētu sevi?

–          Linkedin pie mana profila esmu uzrakstījusi, kā sevi definētu profesionāli*. Bet citādi – es domāju, ka esmu vienkārši interesants cilvēks. Un ļoti laba vadītāja.

–          Un mazliet emocionālāk? Sajūtu līmenī?

–          Es jūtos ļoti labi. Es esmu lielā mierā ar sevi. Un skatos uz pasauli ar lielu interesi. Pat ziņkārību.

–          Kad var iegūt šo mieru? Kad pāriet sajūta, ka vajag iet un skriet, citādi visu dzīvē var nokavēt?

–          Jā, es pazīstu šo sajūtu, arī man tā ir bijusi. Tikai nenokavēt! Droši vien zināms miers nāk ar briedumu. Dzīvē ir jāsaprot – lai kaut ko darītu, vienmēr ar kaut ko par to maksāsi. Un te ir tas mūžīgais jautājums – kas ir sievietes uzdevums te, zem saules. Un jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk nonāku pie secinājuma, ka sievietei tomēr ļoti daudz nozīmē bērnu radīšana. Kādā vecumā to dara, tā, protams, ir katras pašas izvēle. Tas ir tāds izteikti sievišķīgs jautājums, cik tu atdod karjerai, un kā mēģini sabalansēt darba un ģimenes dzīvi. Un tā ir tā viena lieta, ko es esmu pati sev nokavējusi karjeras ietvaros.

–          Ko jūs tagad ar savu pieredzi teiktu meitenei, kas sāk pirmo darba dienu?

–          Vai, man pašai vēl brīžam liekas, ka man ir divdesmit… Tas tāds zināms disbalanss manī ir. (Smiekli)  Bet viena lieta – un es to varu teikt droši, jo esmu visu pasauli izstaigājusi –  sievietei šobrīd ir lielākas un plašākas iespējas kā jebkad. The World is your oyster. Pasaule ir tava austere. Atver to! Un otrs – ja sieviete grib savā dzīvē stabilu ģimeni un arī strādāt, šobrīd tik daudz kas tavu dzīvi atvieglo! Arī vīrieši daudz vairāk piedalās ģimenes dzīvē – it īpaši ja runā par Ziemeļameriku, Eiropu. Taču galvenais – nauda un materiālā labklājība nav viss. Un arī darbs nav viss. Ir tāds skaists teikums – stop and smell the roses. Apstādināt mirkli, ieraudzīt, mīlēt un baudīt to, kas tajā brīdī notiek. Temps šobrīd ir ļoti straujš, un tāds tas arī paliks. Un ir ļoti svarīgi saprast, kuros mirkļos tempu saglabāt, bet kuros baudīt dzīvi lēnāk.

* Experienced, results oriented and inspiring manager with a range of business experience from oil and gas, retail, automotive and telecommunications. Governance, transparency, human rights, stakeholder engagement are key focus areas. Strong communicator in English, German, Latvian and French. Cross-cultural skills.

2 Komentāri

  1. Nikola
    29/04/2014 08:06 | Saite

    Labprāt strādātu šīs sievietes komandā!

  2. Baiba
    17/04/2014 07:04 | Saite

    Fantastiska intervija par lielisku personību. Paldies

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!